E Kī ana tētahi ringa mākohakoha: ‘Nāu te rourou, nāku te rourou, ka ora ai te iwi’.
Koinā te whakaaro mō te nuinga o te rā nei. Ka whai hua au i a wiki kua pahure, mā mātou, ngā kaiako, ngā ākonga me te hāpori o Papakura. Inanahi, i te pātai tētahi ākonga, “Whaea, kei te pai tō haerenga ki tāu ākoranga?”,ā, he aha tāku whakautu? “Oh, āe! he wā hei whakaora ai tāku tinana, tāku roro, ā, kua whai hua hei kīnaki i tā koutou matauranga pea.” Pēhea te tautika i a ākonga. Ā, koinā āku whakaaro i tēnei rā kei muri i ngā kaupapa e pā ana i tēnei rangi.
Tuatahi, ko te hononga ki te āhuatanga o Manaiakalani – Ko te Ariari. I rongo au ki te wairua o te kaupapa ra, nā te mea, i mōhio au, he aha ai, ēngari i whakaae ahau i tēnei kaupapa, ahakoa te aha, he āhua āwangawanga e au ki te tohatoha kei waenganui i te āo matihiko. Ko te manako nui hei tohatoha ngā rauemi Māori mo te katoa. Kua heke ngā roimata kei tōku manawa. Kei tōku ākomanga, he ākomanga auraki – tino maha ngā rauemi mā ngā kura auraki ki te whakaputa kōrero, whakaputa waiata, whakaputa kiriata i te reo pākeha, ā, he māmā noa, ēngari he iti noa ngā rauemi Māori i roto i te reo Māori. Mēna ka whai hua i tēnei tau hei āwhina ētahi o āku hoa kei ngā kura kaupapa me ngā reo rua, ā, ngā rūmaki reo Māori. He wero mā tātou.
. 
Ma te nuinga o te rā, i mahi tahi mātou i tētahi taupānga paetukutuku mā te katoa. I mahi e mātou he mahere mā te Ako Matarau mo te kaupapa “Matariki”. Ko te Ako Matarau tētahi rangahau o Rebecca Jesson rāua ko Aaron Wilson hei tuku. I tērā tau, i mahi au i tēnei kaupapa o T Shaped Literacy ēngari kāore au i tino mōhio te ngako o tēnā kaupapa. Inaianei, he ‘ā hā moment’ kē, ki au nei, mēnā i mōhio au te horopaki o te katoa o te rangahau kei te kura, i tino mārama au te kaupapa o te Ako Matarau i tērā tau.
He rawe kē tēnei kaupapa ki au inaianei. Ahakoa, kei ahau tētahi akomanga auraki i roto i tētahi kura auraki, he Māori ahau. I maumahara au te timatanga o tāku haerengā-ā-kaiako, kei ahau he akomanga reo rua. Karekau he rauemi Māori i te kura. Mā ngā RTM hei āwhina i a au ki te whakamāori ētahi mahere ako ēngari tino pukumahi ahau i tērā wā, hei whakamāoritia e au ngā rauemi. Kīhai rātou he rauemi matihiko.
Ko te mahere Matariki hei mahi tahi e mātou ki te whakaritenga ngā rauemi. Mā mātou hei rapu ngā rauemi i te reo Māori. Ā muri i tēnā mahi, i te waihanga mātou tētahi taupānga paetukutuku hei kīnaki i te kōnae Matariki mō tāku akomanga. Ahakoa, ētahi rauemi kei roto i te ao Māori, ā, kei roto i te reo Māori, he kīnaki mā te katoa o āku ākonga hei rauemi wero atu ki ngā ākonga ki te pānui, ki te whakarongo, ki te mātakitaki i roto i te reo Māori. He whakaaro tene tāku, ā, ‘if we are to revitalise a language, then the language should be normalised – therefore, if I want to help normalise a language then I would need to expose our students to ‘te reo rangatira – ko te reo Māori’. So, although it is quite normal for students to hear me speaking te reo Māori, they will also appreciate hearing and seeing the language from other avenues and perhaps begin to infer and recognise the importance of te reo Māori through the medium of ako matihiko.
– Mauri ora ki a koutou.